Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas 1918.—1919. PDF
Preview Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas 1918.—1919.
PPADAOMJRU LATVIJU CĪNĪTĀJU ATMIŅAS I DAĻA VISU ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENO!lETIES! /2.ILATVIJAS KP CX PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS — PSKP CX MARKSISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE PAR PADOMJU LATVIJU CĪNĪTĀJU ATMIŅAS 1918.-1919. II DAĻA LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ 1959 3A COBETCKVrO JIATBHfO BocnoMUHūHUH čopiļoe 1918—1919r. MacTb II JlaTßHftcKoe r'ocvflapcTßennoe H3,naTejibCTßo Ha jfaTbimcKOM 33biKe ~ PRIEKŠVĀRDS Cīņa par Padomju varu Latvijā 1918. un 1919. gadā un sociālistiskās celtniecības pirmie soļi 1919. gadā pieder pie ba- gātākajām un spilgtākajām Latvijas vēstures lappusēm. Tas bija laiks, kad bieži vien dažās dienās notika lielākas un svarī- gākas pārmaiņas nekā citkārt gadu desmitos. Latvijas Komu- nistiskās partijas vadībā strādnieki, bezzemnieki un strēlnieki iekaroja varu gandrīz visā Latvijā. Ar neredzētu enerģiju, ierosmi un darba prieku viņi stājās pie sociālistiskās ekonomi- kas un kultūras pamatu celšanas Padomju Latvijā, kura tajā laikā bija ienaidnieka — starptautiskā imperiālisma — militārā pārspēka ielenkts cietoksnis. Daudz svarīgu vēstures faktu, daudz spilgtu cīņu un darba ainu glabā veco revolucionāru atmiņas. Atsaucība, ar kādu vēs- turisko notikumu dalībnieki iesaistījušies atmiņu uzrakstīšanā, devusi iespēju turpināt atmiņu publicēšanu. un izdot rakstu krājuma «Par Padomju Latviju» II daļu; te ievietotās atmiņas dod jaunus, vērtīgus materiālus par to varonību, kādu parādīja Latvijas darbaļaudis cīņā parPadomju Latviju un sociālistiskās celtniecības darbā, būdami cieši saliedēti ap savu priekšpulku — Komunistisko partiju. 1918. gadā Latvija bija izpostīta un izlaupīta, Latvijas pro- letariāts izkliedēts. Latvijā pastāvēja okupantu radītais režīms 5 ar karātavām, cietumiem un koncentrācijas nometnēm. Tomēr daudzās cīņās rūdītā Latvijas Komunistiskā partija prata arī ša- jos apstākļos organizēt cīņu pret okupantiem, cīņu par Padomju Latviju. Partija bija bruņota ar V. I. Ļeņina mācību par sociā- listisko revolūciju. Partija izteica darbaļaužu gribu, bija nesa- raujami saistīta ar strādniekiem, bezzemniekiem un strēlniekiem. Tādēļ nekādi kontrrevolūcijas spēki nespēja sagraut partijas organizācijas, tāpat kā nespēja atturēt darbaļaudis no revolu- cionārās cīņas. Par to spilgti stāsta K. Kauliņa, E. Jaunzemes, J. Dupata, F. Berga, A. Lammes un daudzu citu atmiņas. Ja rakstu krājuma I daļā bija samērā sīki parādīta bruņotās sacelšanās sagatavošana un uzvara Rīgā, tad krājuma II daļā ievietotās P. Allena atmiņas tuvāk raksturo LSD Rīgas organi- zācijas darba pārkārtošanu pēc legalizēšanās, Rīgas Strādnieku deputātu padomes darbu un — jo sevišķi — vēsturisko apvie- notās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju pirmo kongresu. Kongress pasludināja Padomju varu visā Lat- vijā un pieņēma pirmo Padomju Latvijas Konstitūciju. Vērtīgas ziņas par padomju valsts aparāta izveidošanu un nostiprināšanu savās atmiņās dod J. Freimanis. Kara izpostītajā, okupantu izlaupītajā, ienaidnieka ielenktajā Latvijā darbaļaudis rādīja patiesus darba varonības piemērus. Vajadzēja veltīt milzu pūles cīņai pret badu, vajadzēja likvidēt bezdarbu. Bet, veicot kārtējos neatliekamos darbus, reizē tika projektēti arī diženi plāni sociālistiskās industrializācijas radī- šanai (hidroelektrostaciju celšana utt.). Padomju Latvijā vairs nebija vietas vācu melnā bruņinieka pēctečiem. Muižnieku zemes īpašums tika likvidēts, zeme kļuva par darba tautas īpašumu. Sākās jaunu, sociālistisku lielsaimniecību — padomju saimnie- cību izveidošana. Tika likti pamati sociālistiskās kultūras vei- došanai. Protams, veicot šo darbu bez pieredzes, neizpalika arī kļūdas, bet taisnība ir P. Stučkām, kas LKP VI kongresā 1919. gada martā teica: «Mēs nebaidāmies kļūdu, bet cenšamies darbā labot savas kļūdas. Jo pēc katras kļūdas proletariāts top par vienu piedzīvojumu bagātāks, kamēr buržuāzija ik pēc kuras neizdevības jūtas par vienucerību nabagāka.» 1 Par sociālistiskās celtniecības darbu Rīgā savās atmiņās raksta P. Allens; daudz bagātu un interesantu faktu atrodam J. Mergina, J. Skrastiņa, 1 LKP VI kongresa protokoli. LKP grāmatu apgadnieciba «Spartaks», 1920. g., 36. Ipp. 6
The list of books you might like
