Table Of Content

P.STUCKA RAKSTU IZLASE F O b M ai A is D anaa!SBONS" SI O N LIBRARY Y T I S R E F S V O I I M NM N A I D R I S O N LIBRARY | 1 Visu zemju proletārieši, savienojieties! LATVIJAS KP CK PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS - PSKP CK MARKSISMA-LEŅINISMA INSTITŪTA FILIALE P. STUCKA RAKSTU IZLASE SEPTIŅOS SĒJUMOS LATVIJAS KP CK PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS - PSKP CK MARKSISMA-LEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE P. STUČKA RAKSTU IZLASE 5. sējums 1923. g. – 1925. g. RĪGA «AVOTS» 1983 365 66.61 (2L) 8 St888 Redakcijas kolēģija: V. Karaļuns (redkolēģijas vadītājs) A. Birons P. Bondarevs L. Dribins (atbildīgais redaktors) P. Laizāns V. Millers S. Ziemelis /(redkolēģijas vadītāja vietn.) Mākslinieks G. Kļava 10203-486 S 82.0902060000 ©«Avots»,1983 M803(11)-83 DK 511 1.166 1776 5 PRIEKŠVĀRDS 5. SĒJUMAM P. Stučkas Rakstu izlases 5. sējumā ievietoti 54 darbi, kas publicēti vai uzrakstīti laika posmā no 1923. līdz 1925. gadam. Tie ir grāmata «Tiesību un valsts revolucio nārā loma» (3. izdevums), 2 brošūras, 49 raksti un 2 vēs tules. 13 no šiem darbiem pirmoreiz tulkoti no krievu va lodas. Trīs raksti un abas vēstules ir pirmpublicējumi. Sējuma saturs atspoguļotā laika aktuālākās sociālistiskās attīstības problēmas Padomju Savienībā, Latvijas Komu nistiskās partijas darbību, pasaules revolucionārās kusti bas jautājumus. Padomju zemes tautas Komunistiskās par tijas vadībā tolaik sekmīgi pabeidza karā izpostītās tautas saimniecības atjaunošanu un sagatavoja priekšnoteikumus plašai sociālisma celtniecībai. PSRS panākumi sociālis tiskajā celtniecībā iedvesmoja cīnītājus par sociālismu visās zemēs, arī buržuāziskajā Latvijā. Latvijas Komunistiskā partija sekmīgiizturēja gan bur žuāzisko teroru, gan buržuāziskās ideoloģijas nemitīgos uzbrukumus, saglabāja un aktivizēja savasnelegālās or ganizācijas, cik vien bija iespējams, izvērsa ari legālu revolucionāru darbību. LKP cīnījās parvienotas strādnieku šķiras frontes izveidošanu pret reakcionārajiem spēkiem, aicināja visus demokrātiskos spēkus saliedēties cīņai pret fašisma draudiem. P. Stučka, būdams KSFPR Augstākās tiesas priekšsēdē tājs, viens no redzamākajiem padomju tiesību teorijas iz strādātājiem un prakses veidotājiem, dod savu ieguldi jumu sociālistiskās valsts celtniecībā, ļeņinisko principu iesakņošanā likumdošanā un tiesu orgānu darbībā, pa domju kadru audzināšanā. Viņš ir Komunistiskās Inter nacionāles Izpildu komitejas loceklis un Kominternes Starptautiskās Kontroles komisijas priekšsēdētājs un daudz dara, stiprinot starptautiskās komunistiskās kustī bas rindu ļeņinisko vienotību, aktīvi piedalās oportūnis 5 tisko novirzienu sagraušanā. Būdams Latvijas KP CK Ār zemju biroja priekšsēdētājs, P. Stučka dod lielu ieguldī jumu LKP uzskatu, politiskās stratēģijas un taktikas tālākā izstrādē un precizēšanā, māca, kā izmantot mar ksistiski ļeņinisko dialektiku katras situācijas novērtēšanai un savas rīcības noteikšanai. Sējumā visnozīmīgāko vietu ieņem tie P. Stučkas darbi, kas kvēli propagandē V. I. Ļeņinamācību par proletārisko revolūciju un sociālisma celtniecību, parāda Ļeņina per sonības neatkārtojamo pasaulvēsturisko lomu un nozīmi jauna cilvēces laikmeta radīšanā. Dziļas sāpes par V. I. Ļeņina nāvi un arī nešaubīga pārliecība par viņa ideju triumfu visā pasaulē caurstrāvo P. Stučkas rakstu «Mūsu Iļjičs» un citus, kuri tapuši traģiskajās 1924. gada janvāra dienās. P. Stučka uzsver, ka Ļeņina personībā vislielākā zinātnieka ģenialitāte ap vienota ar vispilnīgāko humānismu, visstingrākā princi pialitāte-arvisiejūtīgāko biedriskumu, visaugstākais di ženums ar darba cilvēka vienkāršību un personīgu pieticību. Tikai tāds cilvēks varēja kļūt par pasaules proletariāta vadoni. P. Stučka raksta: «Tagad es veltīgi meklēju vēs turē piemērus salīdzināšanai. Vēsturē nav bijis un nebūs otra Ļeņina ... Ļeņins pieticīgi dēvēja sevi par nelokāmi uzticīgu Marksa skolnieku.Bet viņš bija vairāk nekā tas vien: viņš bija Marksa domu kongeniālais turpinātājs un realizētājs. Revolucionārā vārda Markss pārvērtās par re volucionárā darba Marksu. ...Marksa perioda tūkstoši pārvēršas par Ļeņina laikmeta miljoniem, kvantitāte pār iet kvalitātē. Marksisms pāriet ļeņinismā» (sk. 130. lpp.). P. Stučkas darbos akcentēta doma, ka marksisms-leni nisms ir monolīta vēsturiski izveidojusies zinātniska mā cība, kas vienīgā parāda pareizo cilvēces attīstības ceļu visos kontinentos un zemēs. Viņš pauž nelokāmu ticību, ka nākotne pilnībā apstiprinās to, ko paredzējis un mācījis V. I. Ļeņins «vispasaules revolūcijas vadonis arī pēc savas nāves, visas darba cilvēces atbrīvošanas lozungs, vienā vārdā sakot – Ļeņins» (sk. 131. lpp.). P. Stučka bija viens no tiem boļševiku partijas darbi niekiem, kas KK(b)P CK uzdevumā ļoti daudz paveicis V. I. Ļeņina teorētiskā mantojuma izskaidrošanā un pro pagandēšanā. Sējumā ievietots loti vērtīgais raksts «Ļeņins un padomju vara»,kas publicēts 1924. gadaaprīlī žurnāla «Vlastj Sovetov» 1. numurā, kā arī priekšvārdi 6