Table Of Content

Abeze . kch'êZ J. 050L5 SKolotals 1921. O. apKanâeens Mihklu. pasaku dseju un abeze. Sastabdijis skolotājs I. Osols. Otrs isdewums. lehşis 1921. g. O. leh p c s apgahdeens. Drukāts Nud.Zehpestipogrāfijā Zehşîs. Aìsrahdijumì lasit mahzitajai. 1. Pirms eeşahşlaşit mahzit, islaşi aisrahdijumus. Pee darba ķerees ar preeku un mihlestibu. Katru laşamo gabaliņu pahrdomà, kà behrnam to padarişi patihkamu, saprotamu. Nemahzi adot waj wehrpjot. Beids mahzişchanu, kad behrns wehl grib strahdat; nekad neleez strahdat, kad behrns jau noguris, apnizis. 2. Lasit mahzot nekad nêşahku ar paşchu laşişchanu. Stahstu behrnam, sarunājos ar to par lasāma gabaliņa weelu. Pirmais wahrds, ar kuŗa sahkuma skaņu gribam behrnu eepasihstinat, ir aka. Stahstu par aku: „Akâ uhdens. Ahdeni dseram paschi, dsirdam go- wis, sirgus. No akas uhdeni nes us mahjam. Akai apkahrt grodi, ap grodeem tihra grantē. Aku aisseds ar wahku. Pee akas şwih- ris. Muhsu aku israka ... Behrneem no akas jāsargās, ka ne- eekriht. Reis pamahte isdsina pameitu pee akas wehrpt. Wehrpjot tai pirkstiņi tika asiņaini; ar aşinim noşmehrejàs dsija. Bail no pamahtes. Paņehma spoli, gribēja dsiju nomasgat. Ģahka masgat. Spole eekrita aka. Noleezàs un pati eekrita aka . - ." Tad leeku behrnam sihmejumâ parahdit aku. Asmeklejam zitus wahrdus, kas sahkas ar a skaņu, kàvadāta, ahbols, ahbele, azs, ala. Tad rahdu, ka schisskaņas sihme jeb burts isşkatas, kà plaschi atplehsta mute: a. Tad aburtu isgreescham nogreeschņa schķehlites,islipinamusdehlischa no mahleem, meklējam zitos abezes gabalos, zitâs grāmatāsun laikrakstos. Tàpat kà ar a burtu eepasihstinu behrnu ar c, i, o, v, au, ai, cc un vi patskaņam. Ar pirmeem gabaleem nesteidsos: behrnam gŗuht sajehgt, kas skaņa un kas burts. 3. Kad patskaņu burtus behrns labi eegaumejis, tad sahku eepasihstinat arlihdsskaņu burteem. Pirmais lihdsskaņu burts muhsu abezê p. Parahdu behrnam sihmejumu pupa, leeku nosaukt un pehz tam usrahdit wahrdâ pupa wiņam jau pasihstamos burtus v, a. Tad palihdsu behrnam atrast, ka minètâ wahrdâ pirmà skaņa p. Lihdsşkaņas isrunaju weenas paschas, bes patskaņam, ne tà, kà parasts. Neisrunaju p kà pe, m kà cm, n kà en un t. t. Tad palihdsu behrnam p weenot ar v. Tà saliktās skaņas şahkumâ isrunajam gari: p—u, tad arween ihsak un ihsak, kamehr pehdigi abasskaņas şapluhst weenâ balşeenâ (silbê). Tāpat eemahzu otru balseenu pa un tad weenojam weşelâ wahrdâ: pupa. Tad, nesteidsotees, eemahzu lasit wahrdus papa, pape, upe, peepe. 4. Katrs lihdsskaņas burts jaeepasihstina atşewişchķi, bet lasit radinu behrnu tuhliņ nopaschasahkuma newis katru burtu atşewişchķi 4 noşauzot, bet diwus, trihs waj wairakus burtus kopâ şaleekot, —Zwe- şelôs balseenôs. 5) 31., 32., 33. un 34. gabala şewişchķu wehribu peegreeschu ihşàm un gaŗàm patskaņam. Laşit mahzot h wahrda widâ naw nosauzams (isņemot wahrdus 42. gabala), tikaipatskaņa, Pehz kuŗas stahw h,isrunajama gaŗi. Garuma sihmes h weetâleeto arigaŗinataju. 6) 35. gabalumahzot greeschubehrnawehribu pirmkahrtusto, ka tos wahrdos, kuŗi atbild us jautajumeem kur un kad, us pehdejàs patşkaņas leek jumtiņu Q un otrkahrt, kà tahdi wahrdi isrunajami. 7) Radinu behrnu domāt. Lai to panahktu, tad gandrihs katram gabalam peelikta weena waj wairakas mihklas, ar atminēju- meem pehzgalâ. Mihklu neminu pats, bet uswedinu us atminējumu. Peemehram: 47. gabala mihklu atminot prasu: „Kuram saknajam laksts isşkatas kà mati jeb bahrda? kahpostam? greeschņam? bur- kanam?" Behrnam buhs jaapdomà, kahdi laksti katram saknajam, un pehz tam pats atminējums buhs atweeglinats. 8) Kahdas dseesmiņas mahzu no galwas skaitit un, — wehl labāk, — dseedat. Dseesmiņas mahzu laşit un skaitit pehz peeturas sihmem, bet ne perşchiņam, kà agrāk mahzija. 9) 55. gabala skaitli naw eemahzami weenâ deenâ, us reises, bet pa daļām. Papreeksch eemahzu skaitit lihds sun pasiht pirmos peezus zihparus; tadsaskaitit: 1+1; I+2; 2+l; 2+2; 2+3; 3+2; 4+l; I+4; tad atņemt: 1-1; 2—l; 3-1; 4-1; 2-2; 3—2; 4-2; 5-2; 3-3; 4-3; 5-3; 4-4; 5-4. Tāpat eemahzuskaitļus no 5lihds 10,nesteidsotees un neusbudina- jotees, ja behrns ko ahtri neapķer. Tad mahzamees reisinatun dalit. Skaitit mahzu ne no galwas, bet saskaitām waj atņemam, reistnam un dalām leetiņas, kà: pupas, sirņus, ahboļus, kartupus, koziņus, akmentiņus. 10) Sahkot laşit mahzit, radinu rihkotees arfihmuliun papiru (nedodu tahpeles un gripeles). Pirmā laikā radinu sihmet, lai roka tiktu weizigaka un azis usmanigakas. Sihmejam strihpiņas, riņķischus, kahşişchus, weenkahrşchas leetiņas. Rakstit mahzit eesahku tad, kad jau behrns paweegli lasa we- seleem balseeneem, apmehram tad, kad islaşits ap 30 gabalu; bet dascheem behrneem, kam weiziga roka un kam patthk rakstit, sahku ar rakstischanu. Rakstu darbi eedaliti gabalôs, weenada isskata burti weenâ nodaļā. Eeşahkumâ katru deenu eemahzaMees rakstit weenu burtu, wehlak pa weenam wahrdam un pehdigi pa weenam teikumam. 1. lî 9. E c 3. » I î 6 tz. O o 5. v v 6. An an 7 7. Ai ai 8. Cc cc 8 9. Ei ci 10. m iii