Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

68 Pages·2011·4.47 MB·Latvian

Nikon
Sports,
ms,
So
Bērziņš-
Foto: Juris
Olympic Solidarity
Sports — tas ir tik vienkārši un tik sarežģīti!
Kurš gan nezina, kas ir sports? Uzvaras būs, bet tikai tad, ja ik-
Sport is so simple and yet so Tas ir gan jautrais, kopā ar draugiem viens ticēs pats sev, saviem partne-
complicated! It is both fun times spent dažādās kustību rotaļās pavadītais riem, komandai un trenerim, lai kopā
playing games with friends and hard laiks un interesantais pārgājiens ar spētu turpināt iesākto un sasniegtu
work in sports trainings and high level
ģimeni, gan smags darbs sporta tre- iecerētos mērķus. Maza uzvara spor-
competitions. Sport teaches you to
niņos un iespēja parādīt savus sa- ta dzīvē ir arī šis, nu jau otrais spe-
have self-confidence, not give up, dare,
sniegumus pasaules līmeņa sacensī- ciālizdevums, un es sirsnīgi pateicos
trust your partner, act and achieve!
bās! Mēs pamatoti varam lepoties ar visu rakstu autoriem par atsaucību
This, already second edition of the
izciliem sportistiem, saliedētām ko- un patiesu ieinteresētību žurnāla vei-
magazine is also a small victory in the
mandām, gudriem treneriem un lielis- došanā.
world of sports, and I am truly grateful
to the authors of all articles for being kiem līdzjutējiem. Ikvienu dienu mēs Sports ir tas, kas māca nepadoties!
interested in taking part. iesaistāmies dažādās sporta aktivitā- Sports ir tas, kas aicina
tēs gan kā to dalībnieki, gan arī kā uzdrošināties!
atbalstītāji vai līdzjutēji. Sports ir tas, kas palīdz
Aicinu ieklausīties sporta speciā- uzticēties partneriem!
listu atziņās un praktiskajos ieteiku- Sports ir tas, kas iemāca
mos, jo, lai arī cik vienkārši viss ne- darīt un uzvarēt!
izskatītos sporta treniņos, tomēr
katram sporta aktivitāšu veidam ir Visiem sporta speciālistiem no-
savas nianses un katrs sportists ko- vēlu enerģiju, radošumu un jaunus
Speciālizlaiduma “Sports teorijā un praksē” redkolēģija pā ar treneri un saviem atbalstītājiem atklājumus gan sporta zinātnē, gan
Galvenā redaktore — Agita Ābele, galu galā veido vienotu komandu izvir- praktiskajā sporta darbībā!
Dr. Paed., LSPA profesore zītā mērķa sasniegšanai.
Žurnāla zinātniskā redkolēģija:
Juris Grants, Dr. Paed., LSPA profesors Ja gadās kāda kļūme, tas nenozī- Speciālizdevuma
Uldis Grāvītis, Dr. Paed., LSPA profesors mē, ka nekas vairs nav labojams — “Sports teorijā un praksē”
Viesturs Lāriņš, Dr. Med., LSPA profesors katra neveiksme ir mazs solis pretī galvenā redaktore
Inta Māra Rubana, Dr. Biol., LSPA profesore
Andris Rudzītis, Dr. Paed., LSPA profesors uzvarai nākotnē. Agita ĀBELE
Uldis Švinks, Dr. Paed., LSPA profesors
Jānis Žīdens, Dr. Paed., LSPA profesors
Teksta redaktors — Andris Dzenis SATURS
Anotācijas angļu valodā — Andris Egle
e-pasta adrese: [email protected] Sports un zinātne laiku lokos (A. Vrubļevskis, J. Žīdens) 2.
Žurnāls lasāms arī www.lspa.lv un sporto.lv Sports, izglītība, dzīve
Aija Erta. Gadsimts olimpiskajā kustībā 4.
Antra Gulbe. Godīga spēle sportā un dzīvē 9.
Aino Kuzņecova. Sporta filozofijas paradigmas un to loma treneru darbībā 10.
Sports — no bērnības līdz vecumdienām
Inta Bula-Biteniece, Rasma Jansone. Bērna kustību prieka sekmēšana 12.
Juris Grants. Duālā karjera 15.
Inta Māra Rubana. Fiziskā aktivitāte skolas vecuma bērnu veselībai 16.
Aivars Kaupužs. Fizisko aktivitāšu rekomendācijas senioriem 20.
Izdevējs:
Sporto vesels!
Sporta apgāda fonds
Reģistrācijas Andis Brēmanis. Bērnu sports un uzturs 24.
apliecība Edvīns Lešenkovs. Kā novērtēt sporta traumas? 26.
nr. V40008097373
Pēteris Egle. Psiholoģiskais atbalsts sportā 28.
Iespiests RenePrint Edgars Brēmanis. Sports un pārkaršana 34.
poligrāfijā tālr. Trenera krātuvei
67607174 Jānis Rimbenieks. Panākumu piramīda 38.
Agita Ābele. Ja būs motivācija — būs rezultāti 42.
Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013
Viesturs Krauksts. Lokālā vibrācija — inovatīvs treniņu līdzeklis 48.
Tālrunis: 67276779
Fakss: 67276784 Nils Grasis. No trenera piezīmēm... 53.
E-pasts: [email protected] Sporto pats!
Māris Raimonds Gailis. Norādījumi individuālām dozētas skriešanas nodarbībām
Galvenais redaktors: Dainis Caune un treniņiem skriešanā 56.
Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Agnese Zalkovska. Vingrojumi ar “nūdeli” 58.
Datorgrafiķe: Baiba Barkāne Irīna Toropčina. Lokanība visiem 62.
Tālrunis: 67276779; e-pasts: [email protected] Iespējas
ESF projekts, LSPA pētn. laboratorijas 64.
1
SPORTS UN ZINĀTNE LAIKU LOKOS
TIEkTIES uz AuGšu...
Sports ir spēks, ātrums un kustī-
bu prieks. Sports ir sacensības.
Sports cilvēkus vieno. Sports
māca dzīvot.
Taču aiz uzvarām un sekmīgas spor-
ta pasākumu norises ir ilgstošs un ne-
atlaidīgs daudzu cilvēku darbs. Lai ap-
gūtu sporta pamatus, iemīlētu sportu,
pareizi trenētos un gūtu panākumus
sacensībās, lai labi sarīkotu sacensības
un citus sporta pasākumus, ir daudz jā-
mācās un jāpilnveido zināšanas un pras-
mes ikdienā visa mūža garumā.
Sākot no pagalma un klases sacen-
sībām un beidzot ar startiem olimpiskās
izlases komandas sastāvā olimpiskajās
spēlēs, sportisti cīnās par sevi, savu ko-
mandu un valsti. Uzvarētāji un ieguvēji ir
ne tikai čempioni, bet visi, kas piedalās
šajā ceļā — no iesācēja līdz olimpiskā
pjedestāla virsotnei.
Šodien turam rokās jau otro žurnāla
„Sports” speciālizlaidumu „Sports teori-
jā un praksē”, kas sagatavots ciešā sa-
darbībā ar Izglītības un zinātnes ministri-
ju, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas
Sporta federāciju padomi un Latvijas
Sporta pedagoģijas akadēmiju. Šim iz-
devumam ir dubulta slodze, jo šogad 6. brīži par savu varēšanu un
septembrī svinam Latvijas Sporta peda- uzvarām. Taču noteicošais
goģijas akadēmijas 90 gadu jubileju un ir bijis nepārtraukta tiekša-
gaidām Latvijas Olimpiskās komitejas nās uz priekšu, uz augšu,
90 gadu jubileju 2012. gada 23. aprīlī. uz jaunām uzvarām un sa-
Šajā „Sporta” jubilejas izdevumā sniegumiem, domājot par
Latvijas sporta medicīnas un sporta zi- nākotnes prasībām un iz-
nātnes speciālisti savos darbos centu- aicinājumiem.
šies atspoguļot labākos veidus, meto- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Tādēļ šī ir arī tā reize, kad jāsaka
des, zināšanas un pieredzi katrs savā gan Latvijas Olimpiskā komiteja 90 gados paldies tiem, kas ar savu darbu, zināša-
jomā. Tas viss kopā ir sākums jau piemi- nogājušas garu un cienījamu attīstības ce- nām un apņēmību piedalījušies Latvijas
nētajam ceļam uz sporta virsotnēm. ļu — gūti ievērojami panākumi, piedzīvo- sporta dzīves veidošanā un attīstīša-
Jubilejās apsveicam, atskatāmies uz ti zaudējumi un ciešanas, bijis jācīnās par nā no pirmsākumiem, kā arī tiem spor-
paveikto un domājam par nākotni. Gan pastāvēšanu un izdzīvošanu, bijuši prieka ta speciālistiem un entuziastiem, kas
šobrīd gādā gan par sporta zinātnes un
sporta medicīnas jomu pilnveidošanu,
Aldons Vrublevskis, the LOC President, in his foreword acknowledges gan par Latvijas sportistu sagatavošanu
that any success in sport incluing participation of the National Olympic un sekmīgiem startiem līdz pat olimpis-
Team at the Olympic Games is a result achieved by joint efforts of a kajām spēlēm.
great number of people working in and for sport at all levels. Vēlreiz sveicu jubilejā un novēlu veik-
The 90th anniversary of both — the Latvian Academy of Sport Education smi visiem Latvijas sporta jomā strādā-
and the Latvian Olympic Committee — earmarks also the anniversary of mutual jošajiem!
partnership and positive developments in sport through theory and practice. Kopā mums izdosies!
The LOC President expresses his gratitude to the colleagues in sport medicine
and science who have contributed to athletes’ education, training and
preparation for the Olympic Games. Aldons VRUBĻEVSKIS,
Latvijas Olimpiskās komitejas
prezidents
22 Žurnāls Sports
STRĀDĀSIM kOPĀ!
Latvijas Sporta pedagoģijas akadē-
mija (LSPA) ir Latvijas Republikas
valsts akadēmiskās un profesio-
nālās izglītības, zinātnes, kultūras
un sporta institūcija, kas kalpo Latvijas
tautas interesēm. Latvijā vienīgā augstā-
kās sporta izglītības augstskola dibināta
1921. gada 6. septembrī un savu darbī-
bu realizē jau 90 gadus ar mērķi izglītot
un sagatavot jaunos speciālistus spor-
ta un izglītības jomā, kā arī kalpot valsts
sporta interesēm un attīstībai.
Pašlaik LSPA īsteno piecas akreditē-
tas studiju programmas. Augstskolā stu- Nikon
daēb svoalvirēājok t,n eiekgāū 1st3 0L0a tvsitjausd etnatuut,s kauimri,n iteo- Sports,
cībai nepieciešamās sporta skolotāja, Soms,
supno srtpao rtvae iddaar bvae cmāeknāe dtržeenrae,r af,iz iioztgelīrtaībpaesi- Bērziņš-
tjaas .un rekreācijas speciālista kvalifikāci- Foto: Juris
Sporta jomā aktuālo un specifis-
ko problēmu risinājumu iespējams ie- zītajām sporta federācijām, niskās darbības un studentu
gūt sporta un izglītības darba speciālis- savienībām, asociācijām, sporta kā neatņemamu
tu praktiskajā darbā, diskusijās, sarunās Murjāņu sporta ģimnāziju augstskolas darbības sa-
un kopīgā darbībā, kas virzīta uz spor- un citām vispārizglītojo- stāvdaļu nodrošināšanu
ta lomas nozīmīguma paaugstināšanu šajām un profesionālās un pilnveidošanu.
Latvijas sabiedrības un ikviena cilvēka izglītības skolām un, Īpašu nozīmi centīsi-
dzīvē. protams, ar Izglītības mies pievērst docētāju
LSPA docētāji, darbinieki un arī stu- un zinātnes ministrijas profesionālās kvalifikāci-
dējošie ir sapratuši, ka visiem zināmos Sporta departamentu, jas pilnveidei, lai ikviens
un formulētos mērķus šajā jomā varēsim Latvijas Olimpisko komi- spētu atbilstoši augstā lī-
sasniegt tikai KOPĪGĀ DARBĀ, ikdienā iz- teju, Latvijas Olimpisko vie- menī vadīt atbilstošos studi-
glītojot citus un izglītojoties pašiem. nību, Latvijas Treneru tālākizglī- ju kursus un izglītot gan mūsu
Šodienas aktīvā un piesātinātā dzīve tības centru, Latvijas Sporta muzeju, valsts jauniešus, gan interesentus no
liek dzīvot ar pamatnosacījumu — Latvijā Latvijas Olimpisko akadēmiju, Latvijas citām valstīm.
SPORTS pastāvēs, attīstīsies un pilnvei- Augstskolu sporta savienību, Latvijas Kopīgas sadarbības virziens būtu jā-
dosies, tikai strādājot un sadarbojoties Nacionālo sporta padomi un citām valsts paplašina arī sporta zinātnes un ar to
KOPĀ ar mūsu valsts sporta dzīves vei- un pašvaldību iestādēm. saistīto pētījumu realizēšanai, kas vistie-
dotājiem un organizētājiem — sporta Augstskolas turpmākās darbības gal- šākajā nozīmē spētu ietekmēt gan aug-
skolām, sporta klubiem, Latvijas Sporta venie stratēģiskie virzieni saistīti ar dar- stas klases sportistu sniegumu starp-
federāciju padomes koordinētajām at- ba organizācijas, studiju procesa, zināt- tautiskajās arēnās, gan paplašinātu
sadarbības iespējas ar sporta organizā-
cijām, atsevišķu sporta veidu komandām
At the moment Latvian Academy of Sport Education (LASE) conducts five un citiem darba devējiem.
accreditation programs. More than 1300 students study in the acade- Latvijas Sporta pedagoģijas akadē-
my; upon graduation they gain sport teachers’, senior coaches’, educa- mijas 90. jubilejas un darbības gadā
tion and sports managers’, physiotherapists’, and recreation special- novēlu visai Latvijas sporta sabiedrībai
ists’ qualifications. It must be understood that in today’s world sports in Latvia will STRĀDĀT KOPĀ, īstenojot visiem mums
exist and develop only if all people involved in Latvian sports work together for the tik nozīmīgos sporta un sporta izglītības
common goal. On academy’s 90th anniversary year LASE rector wishes the entire mērķus!
Latvian society to collaborate in fulfilling all the important sports and sports educa-
tion aims.
Profesors Jānis Ž±DENS,
Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas rektors
Žurnāls Sports 333
SPORTS, IZGLĪTĪBA, DZĪVE
Aija ERTA
GADSIMTS OLIMPISkAjĀ kuSTīBĀ
A CEnTuRy In ThE OLyMPIC MOVEMEnT
Latvijas olimpiskā kustība veidoju- Aija ANNOTATION
sies, pārvarot daudzus šķēršļus, un ERTA
Latvian Olympic movement has
visu tās attīstības laiku iedala četros
formed while overcoming many ob-
posmos: Latvijas Olimpiskās komitejas stacles and interstate conflicts. This
Olimpiskās izglītības un informācijas
article looks at the most important
programmu vadītāja
1. posms — veidojas Baltijas Olimpiskā events in the forming and develop-
Latvijas universitātes Vēstures un
komiteja. 1911. gada 18. decembrī Rīgā ment of Olympic movement. Olympic
filozofijas fakultātes absolvente
13 sporta veidu pārstāvji nodibināja Baltijas movement’s development is sepa-
Sporta veidi: orientēšanās, distanču
Olimpisko komiteju, kas iekļāvās Krievijas slēpošana rated into four time periods: 1) time
Olimpiskās komitejas sastāvā. No 1912. Vaļasprieki: rosīšanās pie dabas, beginning with 1911, when the Baltic
gada 5. maija līdz 27. jūlijam latviešu spor- zemes darbi Olympic committee was formed; 2)
time period between the two world
tisti zem Krievijas karoga pirmo reizi piedalī-
wars; 3) Latvian athletes taking part
jās olimpiskajās spēlēs. V olimpiskajās spē-
in the Olympic games under the
lēs Stokholmā Krievijas delegācijas sastāvā
USSR flag; 4) Latvian awakening and
tika akreditēti 33, bet sacensībās piedalījās
independent state time period, which
28 latviešu sportisti.
once again returned Latvian athletes
2. posms — pēc Pirmā pasaules ka- among the Olympians.
ra, aizvadot skaudras neatkarības cīņas
un nodibinoties Latvijas valstij, pilnīgi jau-
nā veidā atdzima olimpiskā kustība. 1922.
Latvieši veido Baltijas
gada 23. aprīlī tika nodibināta Latvijas Olimpiskās komitejas mītne atradās Rīgā
Olimpiskā komiteja (LOK), un 1924. ga- Olimpisko komiteju un dodas un apvienoja aptuveni 80 sporta biedrību.
dā Latvijas Republikas sportisti savu zemi Komitejas dibināšanu veicināja arī Zviedrijas
uz Stokholmu
pirmo reizi pārstāvēja olimpiskajās spēlēs. konsuls Rīgā Č. Fredholms. Komitejas sek-
Brīvvalsts laikā Latvijas sportisti piedalī- retārs tika komandēts uz Stokholmu, lai
jās četrās vasaras olimpiskajās spēlēs Doma par olimpiskās komitejas vei- iepazītos ar sacensību norises vietu un no-
(1924., 1928., 1932. un 1936.) un trijās došanu Latvijā brieda jau pirms Pirmā pa- skaidrotu, kādas iespējas ir Rīgas tūristiem
ziemas olimpiskajās spēlēs (1924., 1928. saules kara. 1911. gada jūlijā Pēterburgā doties ceļojumā uz olimpiādi. Pirms doties
un 1936.), izcīnot trīs medaļas. Otrais pa- Viskrievijas vieglatlētikas meistarsacīkstēs uz Stokholmu, kādā komitejas sēdē tika no-
saules karš pārtrauca daudzsološo un cerī- tika izvirzīts jautājums par olimpiskās ko- lemts, ka komitejai jādarbojas arī pēc olim-
go attīstību. mitejas izveidošanu Baltijā. Sporta biedrī- piādes un jāsekmē Baltijas guberņu iedzīvo-
3. posms — zem cita karoga. Pēc bas “Union” goda priekšniekam Karlam fon tāju kā nāciju starptautiskā atzīšana sportā.
Otrā pasaules kara, sākot ar 1945. gadu, Reisneram tika ieteikts nodibināt lokālu ko- 1912. gadā latviešu laikraksti, tajā skai-
Latvijas sportisti jau bija PSRS sporta dzīves miteju, kurai būtu lielas pilnvaras Baltijas tā “Rīgas Avīze” un “Dzimtenes vēstnesis”,
sastāvdaļa. No 1952. līdz 1988. gadam sportistu atlasē un pieteikšanā (saskaņojot publicēja plašus rakstus par gatavošanos
Latvijā dzīvojošajiem sportistiem starts olim- ar Krievijas Olimpisko komiteju) 1912. gada olimpiskajām spēlēm un vēlāk atainoja pašu
piskajās spēlēs bija iespējams tikai zem Stokholmas olimpiādei Krievijas komandas spēļu norisi. Turpat tika publicēti arī stingri
Padomju Savienības karoga. Šis posms il- sastāvā. Tolaik Krievijas impērijā sports bija kritēriji dalībai olimpiskajās spēlēs — privāt-
ga gandrīz pusgadsimtu — līdz pat LOK at- visai zemā līmenī — galvenie sporta centri personas pieteikties nevarēja, un katram po-
jaunošanai. bija Maskavā, Pēterburgā un Rīgā. Daudzos tenciālajam olimpietim vajadzēja būt kādas
4. posms — Atmoda. Atjaunošana. sporta veidos nebija izveidotas savienības, sporta biedrības biedram (kuri nebija, tiem
Atzīšana. 1988. gada 19. novembrī Latvijā trūka sporta attīstības programmu. Rīga jau tika ieteikts steigšus iestāties). Vēlmi doties
tika atjaunota Latvijas Olimpiskās komite- tolaik bija slavena ar saviem vieglatlētiem, uz Stokholmu 1912. gada pavasarī bija iztei-
jas darbība. Līdz ar valstiskās neatkarības riteņbraucējiem, šāvējiem un smagatlētiem. kuši jau 22 biedrību pārstāvji. Vairākos spor-
atjaunošanu 1991. gada 18. septembrī 1911. gadā Rīgā, viesnīcā “Imperial” ta veidos atlases sacensības notika Rīgā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) at- (tagad — Brīvības ielas un Kalpaka bulvāra Tā, piemēram, vieglatlēti startēja hipodromā
zīst LOK un Latvija pilntiesīgi atgriežas olim- krustojumā), sapulcējās 13 sporta biedrību (tagad — hipodroma vietā Rīgā, Grostonas
piskajā saimē. 1992. gada 8. februārī pēc pārstāvji un nodibināja Baltijas Olimpisko ielā 6b, atrodas Olimpiskais sporta centrs),
56 gadu pārtraukuma Latvijas karogs atkal komiteju, kas organizatoriski iekļāvās bet riteņbraucēji sacentās braucienā marš-
plīvo olimpiskajās spēlēs. Krievijas Olimpiskajā komitejā. Baltijas rutā Rīga—Jelgava—Šauļi—Jelgava—Rīga
44 Žurnāls Sports
GADSIMTS OLIMPISkAjĀ kuSTīBĀ
A CEnTuRy In ThE OLyMPIC MOVEMEnT
K arhīvs
O
Foto: L
Atvadas uz 55 gadiem. 1936. gada 16. augusts, Berlīnes olimpisko spēļu slēgšanas ceremonija. Latvijas delegācija izsoļo no
olimpiskā stadiona, nenojaušot, ka olimpiskajā saimē atgriezīsies pēc 55 gadiem
320,385 km garajā distancē — tādā pašā, šanā uz māla baložiem — tā tolaik dēvēja komiteja nebija reģistrēta SOK. Patiesībā
kādu paredzēts veikt Stokholmā. stenda šaušanu. Latvijā olimpiskā komiteja vēl nebija dibinā-
Krievijas olimpiskās delegācijas oficiā- Pēc Stokholmas olimpiskajām spēlēm ta.
lais tērps bija melnas bikses un balti krek- Baltijas sporta līderi vēl ciešāk apvienoja sa- Mūsu kaimiņiem igauņiem, izmantojot
li. Baltieši diezgan ilgi sprieda par iespējām vus spēkus. Lai arī Baltijas Olimpiskā komi- personīgos sakarus starptautiskajā arēnā,
lietot atšķirības zīmes — šai idejai bija gan teja bija Krievijas Olimpiskās komitejas sa- izdevās nokārtot formalitātes un piedalīties
aktīvi piekritēji, gan arī nosodītāji. Galu ga- stāvdaļa, aizvien vairāk tās darbībā sāka olimpiādē, lai arī viņiem vēl nebija izveidota
lā baltieši iegādājās zili baltas cepures ar izpausties Baltijas guberņu sabiedrības val- olimpiskā komiteja. Igauņi bija ne tikai kupli
sešstūrainu kokardi — Vidzemes, Kurzemes došās separātisma tendences. 1913. ga- pārstāvēti, bet guva arī lieliskus rezultātus.
un Igaunijas nacionālajās krāsās. Tomēr da 1. oktobrī sanāksmē Rīgā tika nolemts 1920. gada 22. augustā Rīgā sanāca
Stokholmā baltiešiem pietrūka dūšas, un, kā vērsties SOK ar lūgumu akceptēt neatkarī- 15 sporta organizāciju pārstāvji un pieņēma
rakstīja “Baltijas Vēstnesis”, “tie valkāja līdz gās Baltijas komandas startu VI olimpiska- pagaidu statūtus, nodibinot Pagaidu olim-
ar visiem krievu sportsmeņiem vieglas sal- jās spēlēs 1916. gadā Berlīnē. Nav zināms, pisko komiteju.
mu platmales ar lentu (Krievijas karoga krā- vai šī iecere būtu īstenojusies, jo spēles iz-
Latvijas olimpiskās sacīkstes
sās) apkārt.” jauca Pirmais pasaules karš.
Stingrāku nostāju ieņēma somi, kuri pie-
Mēs gribam piedalīties
prasīja tiesības startēt ar atsevišķu koman- Armijas sporta darbinieki ar Antver-
du. Krievijas pārstāvji, protams, negribēja to olimpiskajās spēlēs! penes atteikumu nesamierinājās. Tā vie-
pieļaut, bet SOK prezidents Pjērs de Kuber- tā Armijas sporta savienība, ko 1921. ga-
tēns parādīja diplomāta talantu, atgādinā- Pēc Latvijas neatkarības pasludināša- dā pārorganizēja par Armijas sporta klubu,
dams, ka Krievijas imperatoram ir arī Som i- nas sporta dzīve sāka atjaunoties 1919. ga- ķērās pie olimpisko sacensību organizēša-
jas lielkņaza tituls, un akceptēja somu da vasarā. Ar sevišķu aizrautību jaunā valsts nas pašu mājās. Šo ideju atbalstīja jaundi-
prasību. iesaistījās starptautiskajā sporta dzīvē. Lielu binātā olimpiskā komiteja un ieteica šīs sa-
Latvijas pārstāvji Stokholmā startēja atsaucību sabiedrībā radīja ideja izveidot censības nosaukt par “Pirmajām Latvijas
piecos sporta veidos — grieķu-romiešu cī- nacionālo komandu, kas pārstāvēs valsti olimpiskajām sacīkstēm”. 1920. gada sep-
ņā, peldēšanā, riteņbraukšanā, šaušanā un 1920. gada olimpiskajās spēlēs Antverpenē. tembrī Rīgā, II Rīgas riteņbraucēju bied-
vieglatlētikā. Pirmo medaļu uz Latviju atve- Šajā sakarā uz olimpisko pilsētu tika nosūtī- rības laukumā (tagad — Rīgas 49. vidus-
da Āgenskalna Strēlnieku biedrības pārstā- ta lūgumvēstule. skola K. Valdemāra ielā), tika noorganizēti
vis Rīgas Politehniskā institūta students Diemžēl 1920. gada jūlijā no Antverpe- ¶
6. lpp.
Haralds Blaus, kurš izcīnīja 3. vietu šau- nes tika saņemts atteikums, jo olimpiskā
Žurnāls Sports 55
SPORTS, IZGLĪTĪBA, DZĪVE
¶
5. lpp.
pirmie Latvijas vispārējie sporta svētki,
ko toreiz nosauca par Latvijas olimpiādi.
Sacensības tika paredzētas 12 sporta no-
zarēs, ieskaitot aviāciju. Kopējais dalībnie-
ku skaits sasniedza 343 sportistus.
Uz sporta svētkiem ieradās ap 8000
skatītāju. Klāt bija Satversmes sapulces
priekšsēdis Jānis Čakste, ministru pre- K arhīvs
zZiidgefrnīdtss AKnānrlais MUelimeraonviisc,s āurnli ectuit i mvaindiosštries Foto: LO
valsts darbinieki. Uzvarētājiem sudraba Viss vēl priekšā. Latvijas teritorija vēl pieder cariskajai Krievijai. Nākamais Latvijas
kausus ziedoja K. Ulmanis, Lielbritānijas Olimpiskās komitejas prezidents un Starptautiskās olimpiskās komitejas loceklis
vicekonsuls H. T. Holls un citi sporta lab- Jānis Dikmanis (pirmais no kreisās) vēl nodarbojas ar riteņbraukšanu pirmajā latviešu
vēļi. Dalībnieki ieradās no visas Latvijas. sporta organizācijā — II Rīgas Riteņbraucēju biedrībā
Visvairāk sportistu bija karavīri — daudzus
uz Rīgu komandēja armijas daļas.
Vienīgā lielā sensācija bija svarcēlāju
sacensībās — A. Vēvers spalvas svarā ar
abām rokām uzrāva 183,25 mārciņas, kas
bija par 1,25 mārciņām vairāk nekā pastā-
vošais pasaules rekords. Sacensības turpi-
nājās vairāk nekā nedēļu — no 19. līdz 26.
septembrim.
Prese plaši atainoja Latvijas olimpis-
kās sacīkstes. 1921. gadā ilustrētais spor-
ta un fiziskās audzināšanas žurnāls “Latvju
Sports”, raksturojot Latvijas sporta dzīvi,
atzina, ka “Latvijas I olimpiskās sacīkstes
bija mūsu nacionālie sporta svētki, mūsu
tautas svētki. Pēc olimpiskām sacīkstēm
dunru ldīdžaz ianri tsoā kmaū sdua rsbpootiretas dszpīovert as ābkiead prīabmasa,- K arhīvs
zāmL pīdiezīņgei mspt oorrtgaa nsivzēēttkui vneoidtuik”a. 1921. ga- Foto: LO K arhīvs
dmāu. Pikē cp ētac mče ttireie kmļu vgaa dpiaerm re, gtouslā rour gsaanriīzkēojjout- Ztāimem sāe šsptaardps pmiritm vaajlisetmīm. ,L kaatvsi jati kbai jap āsrtsatrāp- Foto: LO
gadu pirms olimpiskajām spēlēm. Kopumā vētas I ziemas olimpiskajās spēlēs. 1924. Pirmā medaļa. Soļotājs Jānis Daliņš
pavisam notika 7 Latvijas sporta svēt- gada 25. janvārī Šamonī spēļu atklāšanas 1932. gada spēlēs Losandželosā, 50
ki — 1920., 1921., 1923., 1927., 1931., parādē slēpotājs Roberts Plūme (ar karo- km distancē finišējot otrais, Latvijai
1935. un 1939. gadā. gu) un ātrslidotājs Alberts Rumba izcīnīja pirmo olimpisko medaļu
LOK dzimšana
Lai nodibinātu olimpisko komiteju, Līdz mūsdienām Latvijas Valsts vēstu-
Armijas sporta savienība izveidoja organi- res arhīvā ir saglabājies 1921. gada 20. jū-
Valsts un sporta dzīve pamazām at- zācijas komiteju ar A. Lindemūtu priekšga- nijā datēts dokuments — izvilkums no ri-
jaunojās pēc pēckara jukām un haosa. lā. 1920. gada 2. augustā kopā sanāca 22 teņbraucēju biedrības “Mars” ārkārtas
Visus vienoja kopīga doma atjaunot zudu- pārstāvji no vairākām sporta biedrībām un pilnsapulces, kas nosaka, ka “pilna sapul-
šo, nokārtot visas nesaskaņas miera ce- pieņēma pagaidu statūtus, kā arī ievēlēja ce, apspriedusi Olimpiskās komitejas mēr-
ļā. Tāds viedoklis jau 1921. gadā valdīja vi- Latvijas Pagaidu olimpisko komiteju. ķus un uzdevumus, vienbalsīgi apstiprina
sās vecākajās sporta organizācijās Latvijā. 1921. gada 6. martā Rīgā notika Latvi jas valdes lēmumus, no 5-tā un 19-tā aprīļa
Dienaskārtībā bija atklāts jautājums: kas sporta biedrību pārstāvju sapulce. Tik a nodi- 1921. g. uzdodot nekavējoši piedalīties LOK
vadīs mūsu sportu? Pirms kara bija daudz bināta Latvijas Sporta organizāciju apvienība. dibināšanā un pilnvarojot biedrības sekretā-
gan latviešu, gan vācu sporta biedrību, bet 1921. gada 14. aprīlī Rīgas Apgabaltiesas ru Alfredu Ruks kungu parakstīt LOK statū-
svešzemju biedrības pārspēja latviešus, Administratīvajai nodaļai LOK dibinātāju vār- tus” (LVVA, fonds Nr. 1536, lieta Nr. 247).
būdamas plaši pazīstamas, labi organizē- dā sporta biedrība “Unions” A. Lindemūta LOK darbs saņēma kritiku par to, ka
tas un finansiāli spēcīgākas. Tām piederē- personā, riteņbraucēju biedrība “Mars” A. gandrīz visas komitejas sēdes notika vā-
ja labākie sporta laukumi, un tās bija sav- Ruka personā un Rīgas Airētāju klubs pilnva- cu valodā. 1921. gadā sāka dibināt spor-
starpēji saistītas. Turpretī latviešu sporta rotā H. A. Grotkija personā nosūtīja lūgumu ta veidu savienības jeb federācijas. Kā pir-
biedrību dzīve ritēja samērā noslēgti, tām izskatīt, apstiprināt un reģistrēt LOK pārlabo- mā 1921. gada 24. aprīlī tika nodibināta
nebija kopdarbības, un tās bija maz pazīs- tos statūtus. Process bija nopietns un tika Latvijas Vieglatlētikas savienība, tai tūlīt se-
tamas. apspriests gandrīz visās sporta biedrībās. koja Latvijas Futbola savienība.
66 Žurnāls Sports
du olimpiskajā vēsturē... 1932. gada olim-
piādē Losandželosā Jānis Daliņš izcīna
Latvijai pirmo medaļu — sudrabu 50 km so-
ļošanā. Pēc četriem gadiem XI olimpiskajās
spēlēs Berlīnē Latvijas sportistu pūrā vēl di-
vas medaļas — Edvīnam Bietagam sudraba
medaļa grieķu-romiešu cīņā un Adalbertam
Bubenko bronzas medaļa 50 km soļošanā.
1939. gada vasarā Olimpiskajā kongre-
K arhīvs sBāa jēLo-Lnadtūornuā pJ.ā rDruiknmājaan iise saprē SjuO K1 9p4re2z.i dgeandtuā
Foto: LO Rciīpgāā tsikaarī kaoktc eOplitmētpai,s bkoe tk doinegmrežēslu j.a Iud epjēac pmrinē--
Savas spēles. Saņēmusi atteikumu lūgumam piedalīties 1920. gada olimpiskajās neša sākās Otrais pasaules karš, kurš uz
spēlēs Antverpenē, Latvijas Pagaidu olimpiskā komiteja septembrī Rīgā sarīkoja pirmos sešiem gadiem apturēja gandrīz visas starp-
Latvijas Vispārējos sporta svētkus, kurus tautā nodēvēja par pirmo Latvijas olimpiādi tautiskās sporta aktivitātes.
Pēc kara sākās zināma rosība trimdas
sporta dzīvē. Vācijā, kur bija apmetusies
1922. gada 23. aprīlī tika
lielākā daļa bēgļu, organizējās sporta dzī-
galīgi noorganizēta LOK
ve. Radās jautājums par mūsu sportistu
piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Londonā
II Rīgas Riteņbraucēju biedrības tel- 1948. gadā. Tās bija pirmās spēles pēc
pās notika Latvijas sporta organizāciju ot- 1936. gada olimpiādes Berlīnē. Atbilsoši
rā sanāksme. Sanāksmē piedalījās 21 or- SOK noteikumiem, spēlēs varēja piedalī-
ganizāciju 40 pārstāvji, aptverot gandrīz ties tikai to valstu sportisti, kurus pārstā-
visas vietējās Rīgas sporta biedrības. Tika vēja nacionālās olimpiskās komitejas.
pieņemts lēmums izveidot LOK, par tās J. Dikmanis savos memuāros grāma-
priekšsēdētāju ievēlot Jāni Dikmani. tā “60 sporta gadi” stāsta par to, ka
Valsts prezidents J. Čakste uzņēmās “Latviešu sporta un fiziskās audzināša-
LOK protektorātu. Arī vēlākie prezidenti bi- nas padomes sanāksmē aprīlī 1947.
ja LOTiKk ap rpoiteeņketomrit.s lēmums, ka LOK jāizvei- K arhīvs gLaadtvāie Gšeut ionlgimenpēis kuoz ākotrmu irtoekjuu enmodigibrāincāijāja.
dpore zLiSdeOnAt av apldroetie kutno rkāatā t,ā k aāt raardī īsnioedsr oVšainlsātss Foto: LO Pbainr ātšriamndua su no lmimūpsisuk vāēsl ēkšoamniotesj apsi endoadliī--
sadarbību ar SOK un citu valstu nacionāla- Cerības zudušas... 1950. gada 11. jūlijā ties olimpiskajās spēlēs Londonā paziņoju
jām olimpiskajām komitejām. LSOA Statūtu SOK viceprezidents, vēlākais prezidents Starptautiskās Olimpiskās komitejas torei-
31.—34. paragrāfs bija veltīts olimpiska- Everijs Brendidžs pēc SOK sesijas zējam prezidentam Zigfrīdam Edstrēmam.
jai komitejai: “Olimpiskā komiteja sastāv Kopenhāgenā savā atbildes vēstulē Uz to saņēmu no viņa atbildi, ka SOK ne-
no: 3 apvienības valdes locekļiem, tai star- Jānim Dikmanim norāda, ka “politika var šādu trimdas olimpisko komiteju atzīt, jo
pā apvienības valdes priekšsēdētāja, un 3 arvien vairāk ielaužas sportā, atmosfēra nacionālajai olimpiskajai komitejai jāatrodas
pieaicinātajiem locekļiem, kurus izvēl pilna ir mainījusies, bet ne uz labo pusi” savas valsts etnogrāfiskajās robežās. Uz ot-
biedru sapulce uz 4 gadiem. Bez tam apvie- ru manu rakstu, ka esmu nodomājis pieda-
nības valde var pieaicināt olimpiskā komi- un sagatavot Latvijas sportistus VII starp- līties Stokholmā Olimpiskajā kongresā, kas
tejā ar balsstiesībām valdības un pilsētas tautiskajām sacīkstēm Parīzē 1924. gadā, bija paredzēts 1947. gada jūnijā, saņēmu
pašvaldības pārstāvjus, skaitā ne vairāk par Latvijas Sporta organizāciju apvienība kopā atbildi, ka SOK nevar mani aicināt uz kon-
5. Olimpiskā komiteja reprezentē Latvijas ar LOK nopietni gatavojās šīm sacensībām. gresu aiz tā iemesla, ka Latviju, kas ietilpi-
sportu starptautiskās olimpiādēs un kopī- Latvijas debija olimpiskajās spēlēs no- nāta Padomju Savienības teritorijā, turpmāk
gi ar LSOA sarīko Latvijas olimpiskās sacīk- tika 1924. gada februārī Šamonī (Francija). pārstāvēs PSRS delegāti. Raksta beigās
stes 1 gadu pirms vispasaules olimpiādēm. Divi Latvijas sportisti — Alberts Rumba (ātr- Edstrēms piezīmēja, ka dots rīkojums SOK
Olimpiskās komitejas sēdes sasauc, 5 die- slidošana) un Roberts Plūme (distanču slē- ģenerālsekretāram Lozannā man piesūtīt
nas iepriekš rakstiski izziņojot, un vada ap- pošana) —, vēl īsti neapzinoties notiekošā oficiālos komitejas biļetenus, kas iznāk ik 3
vienības valdes priekšsēdētājs vai viņa svarīgumu un vēsturiskumu, piedalījās I zie- mēnešos”.
biedrs. Komitejas sēdes notiek pēc vajadzī- mas olimpiskajās spēlēs. 1951. gadā pēc ungāru sporta darbi-
bas. Visi jautājumi tiek izšķirti ar vienkāršu 1925. gadā J. Dikmanis kā LOK prezi- nieku ierosinājuma Ņujorkā 10 PSRS ietek-
balsu vairākumu un realizēti caur apvienī- dents piedalījās VIII olimpiskajā kongresā mes zonā nonākušo Austrumeiropas val-
bas kanceleju. Olimpiskās komitejas pienā- Prāgā, kura gaitā SOK prezidents Pjērs de stu sporta darbinieki nodibināja Brīvo
kums ir pārraudzīt Latvijas sportistu saga- Kubertēns esot izrādījis lielu interesi par Austrumeiropas sportistu savienību, un
tavošanu un komandēt tos uz vispasaules sporta attīstību jaunajās Baltijas valstīs. J. Dikmanis tika ievēlēts par tās vicepriekš-
olimpiādēm.” Jau nākamajā gadā SOK sesijā Lisabonā sēdētāju. Apvienība izstrādāja un SOK izska-
Tā kā par jaundibinātās LOK galveno uz- J. Dikmanis tika izraudzīts par SOK locekli. tīšanai iesniedza memorandu, prasot izbeigt
devumu tika izvirzīts sarīkot III Latvijas olim- Trīsdesmitajos gados Latvijas olimpieši ¶
8. lpp.
piskās sacīkstes 1923. gada augustā Rīgā ar lieliskiem startiem ieraksta Latvijas vār-
Žurnāls Sports 77
SPORTS, IZGLĪTĪBA, DZĪVE
¶
7. lpp.
sportistu diskrimināciju. Tomēr SOK varasvī-
ri jau bija izšķīrušies par PSRS bloka valstu
pielaišanu pie olimpiskajām spēlēm un, iz-
teikdami dziļu līdzjūtību bēgļu un trimdinie-
ku sportistiem, paziņoja, ka problēmu ne-
var atrisināt labvēlīgi. Tā beidzās J. Dikmaņa
starptautiskās aktivitātes.
1952. gada 15. septembra oficiālais
SOK biļetens pauda, ka nav iespējams pro-
blēmu atrisināt trimdiniekiem labvēlīgi. Lai
akarīs k, āto smpēorr tvsē stitkuar eu rnā dtiīejak kaot dcaitluīt.s P nooli tipsoklāitsi- K arhīvs
iszpmoartiāņ.a sP SbRieSž ii gvnieonrē ajats ttoā,j ak as aBvault izjaīms ovgauls atirsī Foto: LO
jau ir SOK locekles. Atkalatzīšana. Berlīne, 1991. gada 18. septembris. SOK Izpildkomitejas sēdē atzītas
atjaunoto Baltijas valstu olimpisko komiteju tiesības. Preses konferencē (no kreisās)
Zem cita karoga
Igaunijas NOK prezidents Arnolds Grēns, LOK prezidents Vilnis Baltiņš un Lietuvas
NOK prezidents Arturs Poviļūns
1952. gadā PSRS debitēja olimpiska-
jās spēlēs Helsinkos, kur no 238 padom- su) un plašā kopsapulcē pasludināja LOK olimpiešu centienus, 1989. gada 11. ok-
ju sportistiem tikai trīs bija no Latvijas. No darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā tobrī Viļņā tika parakstīts līgums par Baltijas
1952. līdz 1988. gadam Latvijas sportisti ievēlēja Latvijas pagaidu olimpisko komite- valstu olimpisko komiteju asociācijas izvei-
startēja PSRS komandas sastāvā. Šajā lai- ju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu došanu, aicinot pievienoties arī citu Baltijas
ka periodā dažādos sporta veidos tika izcī- tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules jūras reģiona zemju olimpiskās komitejas.
nītas 18 zelta, 26 sudraba un 14 bronzas eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš. 1990. gada 15. februārī SOK mītnē
medaļas. Diemžēl startēt olimpiešu rindās 1988. gadā LOK atsāka darbību kā sa- Lozannā notika pirmā organizētā SOK un
daudziem latviešiem tika nepamatoti un ne- biedriska organizācija. Ikviens Latvijas iedzī- Baltijas republiku tikšanās ar SOK ģenerāl-
godīgi liegts. votājs tika aicināts kļūt par olimpisko mēr- direktoru. Latviju pārstāvēja Vilnis Baltiņš,
1956. gadā Melburnā šķēpmetēja ķu aktīvu īstenotāju. Aizvien biežāk Latvijas Daina Šveica un Ansis Reinhards. Šā pa-
Inese Jaunzeme kļuva par olimpisko čem- sportisti piedalījās starptautiskajās sacensī- ša gada 30. augustā Lozannā risinājās pir-
pioni. Divās olimpiskajās spēlēs zelta me- bās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas val- mā Baltijas nacionālo olimpisko komite-
daļas izcīnīja Uļjana Semjonova (basket- stu un pasaules sporta sabiedrību, labas ju pārstāvju tikšanās ar SOK prezidentu
bols, Monreālā 1976. gadā un Maskavā gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai ne- H. A. Samaranču. Pēc šīs tikšanās SOK iz-
1980. gadā) un Ivans Bugajenkovs (volej- pieļautu vardarbību politisku mērķu sasnieg- pildkomiteja 1990. gada 16. septembrī pie-
bols, Tokijā 1964. gadā un Mehiko 1968. šanā. ņēma lēmumu izveidot Baltijas valstu olim-
gadā). Par triju olimpisko spēļu laureātu 1988. gada 2. novembrī Latvijas PSR piskās kustības informācijas komisiju.
ar pilnu medaļu komplektu kļuva leģendā- Ārlietu ministrijas Informācijas un preses 1991. gada augustā Latvijas Republika
rais Latvijas šķēpmetējs Jānis Lūsis (bron- pārvaldes priekšnieks Dainis Zelmenis Viļņa atgriezās pasaules valstu saimē. Tūlīt pēc
za — Tokijā 1964. gadā; zelts — Mehiko Baltiņa vārdā uz SOK mītni Lozannā nosū- tam 1991. gada 18. septembrī SOK sesijā
1968. gadā; sudrabs — Minhenē 1972. ga- tīja telegrammu ar uzaicinājumu piedalīties Berlīnē nolēma atjaunot LOK tiesības olim-
dā). Ziemas olimpiskajās spēlēs kamaniņu plašā Latvijas sporta aktīva plenārsēdē, ku- piskajā saimē.
braucēja Vera Zozuļa izcīnīja olimpisko zeltu rā paredzēts atjaunot LOK, un palīdzēt uzzi- Berlīnes dokumentu sagatavošanā un
Leikplesidā 1980. gadā. nāt LOK pašreizējo statusu SOK. Kā atbil- parakstīšanā tika ņemts vērā un likts ak-
di 1988. gada 5. decembrī SOK prezidents cents uz to, ka:
Atmoda. Atjaunošana. Atzīšana H. A. Samarančs, atbildot uz D. Zelmeņa lū- • Latvijas sportisti kā neatkarīgas valsts
gumu, ieteica V. Baltiņam rūpīgi iepazīties ar pārstāvji piedalījušies olimpiskajās spē-
1988. gada 17. septembrī Seulā tika Olimpisko hartu un LOK atjaunošanas jautā- lēs 1924., 1928., 1932. un 1936. gadā;
atklātas XXIV olimpiskās spēles. Tajā pa- jumā labāk saistīties ar PSRS Olimpisko ko- • SOK atzinusi LOK, kas dibinā-
šā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts miteju. ta 1922. gadā; no 1926. līdz
“Aicinājums”, kas saviļņoja nemierīgos prā- Laika posms no 1988. līdz 1991. ga- 1947. gadam J. Dikmaņa kungs bi-
tus Latvijā. Jau pēc mēneša 21. oktobrī sa- dam noritēja politiskās cīņās un bija ļoti ja SOK pārstāvis Latvijā;
nāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupa, smags ne tikai LOK, bet arī kaimiņiem — • Latvija regulāri piedalījās olimpis-
bet dažas dienas vēlāk 25. oktobrī tika pie- Lietuvai un Igaunijai. 1989. gada 13. mai- kajā kustībā līdz 1940. gadam,
ņemts vēsturiskais lēmums 19. novembrī jā Rīgā tika sarīkota pirmā Olimpiskā diena. kad Latviju anektēja PSRS;
sasaukt LOK atjaunošanas republikānisko Olimpisko uguni Rīgas “Daugavas” stadionā • Latvija nevarēja pēc kara pildīt savu uz-
fizkultūras un sporta aktīva konferenci. iededza olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. devumu atbilstoši Olimpiskajai hartai;
1988. gada 19. novembrī sporta na- Pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā aktie- • nebija neviena dokumenta, kas ap-
mā “Daugava” sanāca 483 delegāti no vi- ra H. Liepiņa teiktajā ar radio translācijas liecinātu, ka SOK jebkad bū-
sām Latvijas sporta organizācijām (skatītāju palīdzību ieklausījās visu piecu kontinentu tu pārstājusi atzīt LOK;
skaits pārsniedza 1000 interesentu un vie- latvieši. Apvienojot visu triju Baltijas valstu • Latvija ir suverēna un neatkarīga valsts. ©
88 Žurnāls Sports