Table Of Content

Iskolata un tā prezīdija protokoli 1917.-1918. ISKOLATAUN TA PREZIDIJA PROTOKOLI (1917.—1918.) LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĒSTURES INSTITŪTS LKP CX PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS - PSKP CX MARKSISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA FILIĀLE LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES ARHĪVU PĀRVALDE LATVIJAS PSR CENTRĀLAIS VALSTS OKTOBRAREVOLŪCIJAS UN SOCIĀLISTISKĀS CELTNIECĪBAS ARHĪVS ISKOLATA UN TĀ PREZIDIJA PROTOKOLI (1917. — 1918.) IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀI973 9(L)2 Is430 nPOTOKOJIBI HCKOJIATA H ETO nPE3H.rj.HyMA (1917—1918rr.) (HHCTHTVT HCTOpHH AH JIaTBHfiCKOH CCP, HHCTHTVT HCTOPHH napTHH npH HK Kn JIaTBHH — (pHJTHaji HHCTHTVTa MapKcn3Ma-jieHHHH3Ma ripu UK KnCG, ApxHßHoe vnpaßJieHHe ripu CoßeTe Mhhhctpob JIaTBHHCKOH CCP, UTAOP JlaTßHftcKoft CCP) H3AaTejibCTBO «3iiHaTHe> Pura 1973 Ha H3blKe Atbildīgais redaktofs: vēstures zinātņu kandidāts A. Spreslis. Redakcijas kolēģijas locekļi: vēstures zinātņu doktors A. Birons, A. Buk- inanis, J. Jofc, Latv. PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks A. Kadiķis, ekonomikas zinātņu kandidāts V. Karaļuns, A. Kirš- bauma, V. Krastiņš, vēstures zinātņu kan- didāts S. Ziemelis Publicēts saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1972. g. 21. septembra lēmumu. ©Izdevniecība «Zinātne», 1973. 0-1-6-4-160 M811(ll)-73 o0"'3 PRIEKŠVĀRDS Sajā krājumā pirmo reizi tiek publicēti vienkopus padomju pirmo augstāko orgānu Latvijā — Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes, tās Izpildu komitejas jeb Iskolata un Iskolata Prezidija — protokoli, kas attiecas uz laiku no 1917. gada jūlija beigām līdz 1918. gada marta sākumam. Latvijas Padomes un Is- kolata sēžu protokoli glabājas LKP CX Partijas vēstures institūta Partijas arhīvā, bet IskolataPrezīdijā protokoli — Latvijas PSR Centrālajā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvā. Daļa Iskolata un tā Prezidija materiālu (šo orgānu lēmumi) publicēti jau 1917. un 1918. gada revolucionārajā presē («Cīņā», «Brīvajā Strēlniekā» un «Ziņotājā»). 1919. gadā Iskolata svarīgākās rezolūcijas iespieda arī Maskavā izdotajā krājumā «Proletariāta diktatūra Latvijā», ko sa- gatavoja un izdeva pie KPFSR Nacionālo lietu tautas ko- misariāta nodibinātais Latviešu nacionālo lietu komisa- riāts. Sis krājums bija populārs izdevums; tajā nav norāžu uz avotiem, kā arī trūkst nepieciešamo piezīmju un pa- skaidrojumu, bet daži dokumenti publicēti pat bez izdo- šanas datuma. Tagad 1917.—1918. gada revolucionārās preses orgāni un dokumentu krājums «Proletariāta dikta- tūra Latvijā» ir bibliogrāfisks retums. Iskolata svarīgāko rezolūciju zinātniska publikācija tika veikta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā dokumentu un materiālu 'krājumos,* kas veltīti Latvijas darbaļaužu cīņai par padomju varu 1917. un 1918. gadā. Rezolūciju teksti tajos publicēti pēc 1917. un 1918. gada revolucionārās * Latvijas Komunistiskā partija Oktobra revolūcijā. 1917. Dokumenti un materiāli (1917. g. marts—l9lB. g. februāris). Rīgā, 1957.; KoMMVHHCTimeCKaH napTHH JIaTBHH B OKTH6pbCKOH peBOJUOUHH. 1917. JļoKVMeHTbi h MaTepuajībi (MapT 1917—(peßpajrb 1918 r.). Pūra, 1963; OKTHSpbCKan peßOJitoii,HH b JIaTBHH. iļoKVMeHTbi h Ma- Tepnajībi..Pūra, 1957; Padomju varas konstitucionālie akti Latvijā ' (1917.—1957.).Rīgā, 1957. 5 preses un krājuma «Proletariāta diktatūra Latvijā» ar ne- pieciešamo zinātnisko apdari. Bet, tā kā šie krājumi bija atlases izdevumi, Iskolata darbība tajos apgaismota tikai daļēji. Tādējādi līdz pat pēdējam laikam Iskolata un tā Prezi- dija protokoli nebija pazīstami plašākām lasītāju masām, lai gan Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku de- putātu padomes Izpildu komiteja — Iskolats — bija šāda veida vienīgais vesela nacionāla rajona orgāns Krievijā, kas kopš savas dibināšanas darbojās boļševiku vadībā. Iskolata un tā Prezidija protokolu izdošana paplašinās Latvijas darbaļaužu revolucionārās vēstures publicēto avotu bāzi. Protokolu publicēšanai liela nozīme ir arī no mūsdienu ideoloģiskās cīņas viedokļa: šie vēstures dokumenti nenoliedzami atspēko buržuāzisko nacionālistu iz- domājumus, it kā sociālistiskajai revolūcijai Latvijā neesot bijušas dziļas saknes un tautas vairākuma atbalsta. Publicējamie protokoli sastādīti pašā revolūcijas virpulī un glabā sava laikmeta elpu. Tie uzskatāmi liecina, ka Iskolata un tā Prezidija sēdēs tika apspriesti visdažādākie aktuālie politiskie un praktiskā darba jautājumi. Sēdēs pieņemtajos lēmumos dots svarīgāko tālaika politisko jau- tājumu vispārējs novērtējums. Protokoli atspoguļo gan padomju varas augstāko orgānu atsevišķu vadošo darbi- nieku, gan arī apriņķu un pagastu padomju pārstāvju uz- skatus. Jāuzsver, ka visos principiālajos jautājumos sēdēs vienmēr — nereti pēc visai spraigām diskusijām — tika pie- ņemti LSD CX priekšlikumi. Protokoli spilgti liecina par tautas masu noskaņojumu, sniedz dzīvas liecības par šķiru cīņu Latvijā 1917. gada otrajā pusē un 1918. gada sākumā. Sie dokumenti pierāda, ka Latvijas strādnieku un bezzemnieku absolūtais vairākums atbalstīja LSD boļševis- tisko politiku un aktīvi cīnījās par padomju varu. Novērtējot protokolus kā vēstures avotu, jāpatur prātā, ka apspriežamo jautājumu apgaismošanas pilnība lielā mērā bija atkarīga no šo dokumentu sastādītāju kvali- fikācijas. Protokolists Iskolata vai tā Prezidija sēžu gaitu parasti atspoguļoja saīsinātā veidā. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad protokolos ietilpstošo lēmumu teksts tika iespiests tālaika presē, protokoli pēc to sastādīšanas netika rediģēti, jo nebija paredzēti publicēšanai. Iskolata un tā Prezidija protokoli ir svarīga sastāvdaļa vēstures avotu klāstā par Lielās Oktobra sociālistiskas re- volūcijas sagatavošanas gaitu un norisi Latvijā, kā arī strādnieku un zemnieku varas pastāvēšanas pirmajiem mēnešiem. Protokolu krājums palīdzēs vēstures speciālis- tiem, skolotājiem, studentiem, propagandistiem dziļāk iz- 6